Thursday, January 20, 2022

KN Snp vagga 4, 16 suttas in Pali chanting by Ven. Jiv.

Audio recording In FLAC and mp3 format:

https://archive.org/details/audtip-lucid24-KN-Snp-pli-rdrjiv


sutta text:


4👑☸ Cattāri Ariya-saccaṃ 四聖諦

4👑☸ → KN‍ → Snp → vagga 4 of 5    (sutta text)

KN Snp vagga 4 of 5


PL (proof listening) by Che G. in 2022-Jan. 

Summary: No errors, just variations noted in red on differences between Burmese pali text and Sri Lankan text that Ven. Jiv. read from for his audio recording.


This is taken from https://tipitaka.sutta.org/ (Burmese) and was cross referenced with http://metta.lk/tipitaka/ (BJT). The red marks wherever Bhante's reading veered from the Burmese. Most of his variants were attested in one or another of the versions (usually, but not always, the BJT). A question mark may mean that I am not sure what Bhante is saying, or if I'm hearing his reading correctly. Also, Bhante uniformly reads directives (i.e., "iti bhagavā" and the like) at the beginning of a stanza: I have never seen that; I have always seen it after the first line.


taken from: https://tipitaka.sutta.org/

Suttanipāto 4. Aá¹­á¹­hakavaggo

1. Kāmasuttaṃ

772.

Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;

Addhā pÄ«timano hoti, laddhā macco yadicchati.

773.

Tassa ce kāmayānassa [kāmayamānassa (ka.)], chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati.

774.

Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ [so imaṃ (sÄ«. pÄ«.)] visattikaṃ loke, sato samativattati.

775.

Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā, gavassaṃ [gavāssaṃ (sÄ«. syā. pÄ«.)] dāsaporisaṃ;

Thiyo bandhÅ« puthu kāme, yo naro anugijjhati.

776.

Abalā naṃ balÄ«yanti, maddantenaṃ parissayā;

Tato naṃ dukkhamanveti, nāvaṃ bhinnamivodakaṃ.

777.

Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye;

Te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvāva [siñcitvā (sÄ«.)] pāragÅ«ti.

Kāmasuttaṃ paá¹­hamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

2. Guhaá¹­á¹­hakasuttaṃ

778.

Satto guhāyaṃ bahunābhichanno, tiá¹­á¹­haṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho;

DÅ«re vivekā hi tathāvidho so, kāmā hi loke na hi suppahāyā.

779.

Icchānidānā bhavasātabaddhā, te duppamuñcā na hi aññamokkhā;

Pacchā pure vāpi apekkhamānā, imeva kāme purimeva jappaṃ.

780.

Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā, avadāniyā te visame niviá¹­á¹­hā;

DukkhÅ«panÄ«tā paridevayanti, kiṃsÅ« bhavissāma ito cutāse.

781.

Tasmā hi sikkhetha idheva jantu, yaṃ kiñci jaññā visamanti loke;

Na tassa hetÅ« visamaṃ careyya, appañhidaṃ jÄ«vitamāhu dhÄ«rā.

782.

Passāmi loke pariphandamānaṃ, pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ (taṇhāgataṃ) bhavesu;

HÄ«nā narā maccumukhe lapanti, avÄ«tataṇhāse bhavābhavesu.

783.

Mamāyite passatha phandamāne, maccheva appodake khīṇasote;

Etampi disvā amamo careyya, bhavesu Äsattimakubbamāno.

784.

Ubhosu antesu vineyya chandaṃ, phassaṃ pariññāya anānugiddho;

YadattagarahÄ« tadakubbamāno, na lippatÄ« [na limpatÄ« (syā. ka.)] diá¹­á¹­hasutesu dhÄ«ro.

785.

Saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ, pariggahesu muni nopalitto;

Abbūḷhasallo caramappamatto (caraṃ appamatto), nāsÄ«satÄ« [nāsiṃsatÄ« (sÄ«. syā. pÄ«.)] lokamimaṃ parañcāti.

Guhaá¹­á¹­hakasuttaṃ dutiyaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

3. Duá¹­á¹­haá¹­á¹­hakasuttaṃ

786.

Vadanti ve duá¹­á¹­hamanāpi eke, athopi ve saccamanā vadanti;

Vādañca jātaṃ muni no upeti, tasmā munÄ« natthi khilo (khÄ«lo) kuhiñci.

787.

Sakañhi diá¹­á¹­hiṃ kathamaccayeyya, chandānunÄ«to ruciyā niviá¹­á¹­ho;

Sayaṃ samattāni pakubbamāno, yathā hi jāneyya tathā vadeyya.

788.

Yo attano sÄ«lavatāni jantu, anānupuá¹­á¹­hova (anānupuá¹­á¹­hoca) paresa [parassa (ka.)] pāva [pāvā (sÄ«. syā. pÄ«.)];

Anariyadhammaṃ kusalā tamāhu, yo Ätumānaṃ sayameva pāva.

789.

Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, iti’hanti sÄ«lesu akatthamāno;

Tamariyadhammaṃ kusalā vadanti, yassussadā natthi kuhiñci loke.

790.

Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, purakkhatā [purekkhatā (sÄ«.)] santi avÄ«vadātā;

Yadattani passati Änisaṃsaṃ, taṃ nissito kuppapaá¹­icca santiṃ.

791.

Diá¹­á¹­hÄ«nivesā na hi svātivattā, dhammesu niccheyya samuggahÄ«taṃ;

Tasmā naro tesu nivesanesu, nirassatÄ« ÄdiyatÄ« ca dhammaṃ.

792.

Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, pakappitā diá¹­á¹­hi bhavābhavesu;

Māyañca mānañca pahāya dhono, sa kena gaccheyya anÅ«payo so.

793.

Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ, anÅ«payaṃ kena kathaṃ vadeyya;

Attā nirattā [attaṃ nirattaṃ (bahÅ«su)] na hi tassa atthi, adhosi so diá¹­á¹­himidheva sabbanti.

Duá¹­á¹­haá¹­á¹­hakasuttaṃ tatiyaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

4. Suddhaá¹­á¹­hakasuttaṃ

794.

Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ, diá¹­á¹­hena saṃsuddhi narassa hoti;

Evābhijānaṃ [etābhijānaṃ (sÄ«. pÄ«.)] paramanti Ã±atvā, suddhānupassÄ«ti pacceti Ã±Äá¹‡aṃ.

795.

Diá¹­á¹­hena ce suddhi narassa hoti, Ã±Äá¹‡ena vā so pajahāti dukkhaṃ;

Aññena so sujjhati sopadhÄ«ko, diá¹­á¹­hÄ« hi naṃ pāva tathā vadānaṃ.

796.

Na brāhmaṇo aññato suddhimāha, diá¹­á¹­he sute sÄ«lavate mute vā;

Puññe ca pāpe ca anÅ«palitto, attañjaho nayidha pakubbamāno.

797.

Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse, ejānugā te na taranti saṅgaṃ;

Te uggahāyanti nirassajanti, kapÄ«va sākhaṃ pamuñcaṃ gahāyaṃ [pamukhaṃ gahāya (syā.), pamuñca gahāya (ka.)].

798.

Sayaṃ samādāya vatāni jantu, uccāvacaṃ gacchati saññasatto;

Vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ, na uccāvacaṃ gacchati bhÅ«ripañño.

799.

Sa sabbadhammesu visenibhÅ«to, yaṃ kiñci diá¹­á¹­haṃ va sutaṃ mutaṃ vā;

Tameva dassiṃ vivaá¹­aṃ carantaṃ, kenÄ«dha lokasmi (kenidha lokasmiṃ) vikappayeyya.

800.

Na kappayanti na purekkharonti, accantasuddhÄ«ti na te vadanti;

Ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja, Äsaṃ na kubbanti kuhiñci loke.

801.

SÄ«mātigo brāhmaṇo tassa natthi, Ã±atvā va disvā va [ñatvā ca disvā ca (ka. sÄ«. ka.)] samuggahÄ«taṃ;

Na rāgarāgÄ« na virāgaratto, tassÄ«dha natthÄ« (natthi) paramuggahÄ«tanti.

Suddhaá¹­á¹­hakasuttaṃ catutthaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

5. Paramaá¹­á¹­hakasuttaṃ

802.

Paramanti diá¹­á¹­hÄ«su paribbasāno, yaduttari (yadutatariṃ) kurute jantu loke;

HÄ«nāti aññe tato sabbamāha, tasmā vivādāni avÄ«tivatto.

803.

YadattanÄ« (Yadattani) passati Änisaṃsaṃ, diá¹­á¹­he sute sÄ«lavate [sÄ«labbate (syā.)] mute vā;

Tadeva so tattha samuggahāya, nihÄ«nato passati sabbamaññaṃ.

804.

Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti, yaṃ nissito passati hÄ«namaññaṃ;

Tasmā hi diá¹­á¹­haṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sÄ«labbataṃ bhikkhu na nissayeyya.

805.

Diá¹­á¹­himpi lokasmiṃ na kappayeyya, Ã±Äá¹‡ena vā sÄ«lavatena vāpi;

Samoti attānamanÅ«paneyya, hÄ«no na maññetha visesi vāpi.

806.

Attaṃ pahāya anupādiyāno, Ã±Äá¹‡epi so nissayaṃ no karoti;

Sa ve viyattesu [viyuttesu (sÄ«. aá¹­á¹­ha.), dviyattesu (ka.)] na vaggasārÄ«, diá¹­á¹­himpi [diá¹­á¹­himapi (ka.)] so na pacceti kiñci.

807.

YassÅ«bhayante paṇidhÄ«dha natthi, bhavābhavāya idha vā huraṃ vā;

Nivesanā tassa na santi keci, dhammesu niccheyya samuggahÄ«taṃ.

808.

TassÄ«dha diá¹­á¹­he va sute mute vā, pakappitā natthi aṇūpi saññā;

Taṃ brāhmaṇaṃ diá¹­á¹­himanādiyānaṃ, kenÄ«dha lokasmiṃ vikappayeyya.

809.

Na kappayanti na purekkharonti, dhammāpi tesaṃ na paá¹­icchitāse;

Na brāhmaṇo sÄ«lavatena neyyo, pāraṅgato na pacceti tādÄ«ti.

Paramaá¹­á¹­hakasuttaṃ pañcamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

6. Jarāsuttaṃ

810.

Appaṃ vata jÄ«vitaṃ idaṃ, oraṃ vassasatāpi miyyati [mÄ«yati (sÄ«. aá¹­á¹­ha.)];

Yo cepi aticca jÄ«vati, atha kho so jarasāpi miyyati.

811.

Socanti janā mamāyite, na hi santi [na hi santā (sÄ«.), na hÄ« santi (katthaci)] niccā pariggahā;

Vinābhāvasantamevidaṃ, iti disvā nāgāramāvase.

812.

Maraṇenapi taṃ pahÄ«yati [pahiyyati (sÄ«. syā. ka.)], yaṃ puriso mamidanti [mamayidanti (sÄ«. syā. ka.), mamāyanti (ka.)] maññati;

Etampi viditvā [etaṃ disvāna (niddese), etampi viditva (?)] paṇḍito, na mamattāya nametha māmako.

813.

Supinena yathāpi saṅgataṃ, paá¹­ibuddho puriso na passati;

Evampi piyāyitaṃ janaṃ, petaṃ kālakataṃ na passati.

814.

Diá¹­á¹­hāpi sutāpi te janā, yesaṃ nāmamidaṃ pavuccati [nāmamevā vasissati (sÄ«. syā. pÄ«.)];

Nāmaṃyevāvasissati, akkheyyaṃ petassa jantuno.

815.

Sokapparidevamaccharaṃ [sokaparidevamaccharaṃ (sÄ«. syā. pÄ«.), sokaṃ paridevamaccharaṃ (?)], na jahanti giddhā mamāyite;

Tasmā munayo pariggahaṃ, hitvā acariṃsu khemadassino.

816.

PatilÄ«nacarassa (PatilÄ«navarassa) bhikkhuno, bhajamānassa vivittamāsanaṃ;

Sāmaggiyamāhu tassa taṃ, yo attānaṃ bhavane na dassaye.

817.

Sabbattha munÄ« anissito, na piyaṃ kubbati nopi appiyaṃ;

Tasmiṃ paridevamaccharaṃ, paṇṇe vāri yathā na limpati [lippati (sÄ«. pÄ«.)].

818.

Udabindu yathāpi pokkhare, padume vāri yathā na limpati (lippati);

Evaṃ muni nopalimpati (nopalippati), yadidaṃ diá¹­á¹­hasutaṃ mutesu vā.

819.

Dhono na hi tena maññati, yadidaṃ diá¹­á¹­hasutaṃ mutesu vā;

Nāññena visuddhimicchati, na hi so rajjati no virajjatÄ«ti.

Jarāsuttaṃ chaá¹­á¹­haṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

7. Tissametteyyasuttaṃ

820.

(Iccāyasmā tisso metteyyo)

“Methunamanuyuttassa vighātaṃ brÅ«hi mārisa;

Sutvāna tava sāsanaṃ, viveke sikkhissāmase.

821.

(Metteyyāti Bhagavā)

“Methunamanuyuttassa mussate vāpi sāsanaṃ;

Micchā ca paá¹­ipajjati, etaṃ tasmiṃ anāriyaṃ.

822.

“Eko pubbe caritvāna, methunaṃ yo nisevati;

Yānaṃ bhantaṃ (hantaṃ) va taṃ loke, hÄ«namāhu puthujjanaṃ.

823.

“Yaso kitti ca (kittiñca) yā pubbe, hāyate vāpi tassa sā;

Etampi disvā sikkhetha, methunaṃ vippahātave.

824.

“Saṅkappehi pareto so, kapaṇo viya jhāyati;

Sutvā paresaṃ nigghosaṃ, maṅku hoti tathāvidho.

825.

“Atha satthāni kurute, paravādehi codito;

Esa khvassa mahāgedho, mosavajjaṃ pagāhati.

826.

“Paṇḍitoti samaññāto, ekacariyaṃ adhiá¹­á¹­hito;

Athāpi [sa cāpi (niddese)] methune yutto, mandova parikissati [parikilissati (sÄ«.)].

827.

“EtamādÄ«navaṃ Ã±atvā, muni pubbāpare idha;

Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, na nisevetha methunaṃ.

828.

“Vivekaññeva sikkhetha, etadariyānamuttamaṃ;

Na tena seá¹­á¹­ho maññetha, sa ve nibbānasantike.

829.

“Rittassa munino carato, kāmesu anapekkhino;

Oghatiṇṇassa pihayanti, kāmesu gadhitā [gathitā (sÄ«.)] pajā”ti.

Tissametteyyasuttaṃ sattamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

8. PasÅ«rasuttaṃ

830.

Idheva suddhi iti vādayanti [vidiyanti (sÄ«. pÄ«.)] (vādiyanti), nāññesu dhammesu visuddhimāhu;

Yaṃ nissitā tattha subhaṃ vadānā, paccekasaccesu puthÅ« niviá¹­á¹­hā.

831.

Te vādakāmā parisaṃ vigayha, bālaṃ dahantÄ« mithu aññamaññaṃ;

Vadanti te aññasitā kathojjaṃ, pasaṃsakāmā kusalā vadānā.

832.

Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe, pasaṃsamicchaṃ vinighāti hoti;

Apāhatasmiṃ pana maṅku hoti, nindāya so kuppati randhamesÄ«.

833.

Yamassa vādaṃ parihÄ«namāhu, apāhataṃ pañhavimaṃsakāse (Apāsadaṃ pañahavimaṃsakā se);

Paridevati socati hÄ«navādo, upaccagā manti anutthunāti.

834.

Ete vivādā samaṇesu jātā, etesu ugghāti nighāti hoti;

Etampi (Evampi) disvā virame kathojjaṃ, na haññadatthatthipasaṃsalābhā.

835.

Pasaṃsito vā pana tattha hoti, akkhāya vādaṃ parisāya majjhe;

So hassatÄ« (So taṃ hasati) uṇṇamatÄ« [unnamatÄ« (?)] ca (uṇṇamaticca) tena, pappuyya tamatthaṃ yathā mano ahu.

836.

Yā uṇṇatÄ« [unnatÄ« (?)] (unnati) sāssa vighātabhÅ«mi, mānātimānaṃ vadate paneso;

Etampi disvā na vivādayetha, na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.

837.

SÅ«ro yathā rājakhādāya puá¹­á¹­ho, abhigajjameti paá¹­isÅ«ramicchaṃ;

Yeneva so tena palehi sÅ«ra, pubbeva natthi yadidaṃ yudhāya.

838.

Ye diá¹­á¹­himuggayha vivādayanti [vivādiyanti (sÄ«. pÄ«.)], idameva saccanti ca vādayanti;

Te tvaṃ vadassÅ« na hi tedha atthi, vādamhi jāte paá¹­isenikattā.

839.

Visenikatvā pana ye caranti, diá¹­á¹­hÄ«hi diá¹­á¹­hiṃ avirujjhamānā;

Tesu tvaṃ kiṃ labhetho pasÅ«ra, yesÄ«dha natthÄ« paramuggahÄ«taṃ.

840.

Atha tvaṃ pavitakkamāgamā, manasā diá¹­á¹­higatāni cintayanto;

Dhonena yugaṃ samāgamā, na hi tvaṃ sakkhasi sampayātaveti.

PasÅ«rasuttaṃ aá¹­á¹­hamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

9. Māgaṇḍiyasuttaṃ

841.

“Disvāna taṇhaṃ aratiṃ ragañca [aratiñca rāgaṃ (syā. ka.)], nāhosi chando api methunasmiṃ;

Kimevidaṃ muttakarÄ«sapuṇṇaṃ, pādāpi naṃ samphusituṃ na icche”.

842.

“Etādisaṃ ce (ve) ratanaṃ na icchasi, nāriṃ narindehi bahÅ«hi patthitaṃ;

Diá¹­á¹­higataṃ (Diá¹­á¹­higgataṃ) sÄ«lavataṃ nu jÄ«vitaṃ [sÄ«lavatānujÄ«vitaṃ (sÄ«. pÄ«. ka.)], bhavÅ«papattiñca vadesi kÄ«disaṃ”.

843.

(Māgaṇḍiyāti [Māgandiyāti (sī. syā. pī.)] Bhagavā)

“Idaṃ vadāmÄ«ti na tassa hoti,

Dhammesu niccheyya samuggahÄ«taṃ;

Passañca diá¹­á¹­hÄ«su anuggahāya,

Ajjhattasantiṃ pacinaṃ (pavinaṃ) adassaṃ”.

844.

(Iti Māgaṇḍiyo [Māgandiyo (sÄ«. syā. pÄ«.)] )

“Vinicchayā yāni pakappitāni,

Te ve munÄ« brÅ«si anuggahāya;

AjjhattasantÄ«ti yametamatthaṃ,

Kathaṃ nu dhÄ«rehi paveditaṃ taṃ”.

845.

(Māgaṇḍiyāti Bhagavā)

“Na diá¹­á¹­hiyā na sutiyā na Ã±Äá¹‡ena,

SÄ«labbatenāpi na suddhimāha;

Adiá¹­á¹­hiyā assutiyā añāṇā,

AsÄ«latā abbatā nopi tena;

Ete ca nissajja anuggahāya,

Santo anissāya bhavaṃ na jappe”.

846.

(Iti Māgaṇḍiyo)

“No ce kira diá¹­á¹­hiyā na sutiyā na Ã±Äá¹‡ena,

SÄ«labbatenāpi na suddhimāha (visudadhimāha);

Adiá¹­á¹­hiyā assutiyā añāṇā,

AsÄ«latā abbatā nopi tena;

Maññāmahaṃ momuhameva dhammaṃ,

Diá¹­á¹­hiyā eke paccenti suddhiṃ”.

847.

(Māgaṇḍiyāti Bhagavā)

“Diá¹­á¹­hañca (Diá¹­á¹­hiñca) nissāya anupucchamāno,

SamuggahÄ«tesu pamohamāgā [samohamāgā (syā. ka.)] (pamohamāga);

Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṃ,

Tasmā tuvaṃ momuhato dahāsi.

848.

“Samo visesÄ« (vihesi) uda vā nihÄ«no, yo maññatÄ« (maññati) so vivadetha tena;

TÄ«su vidhāsu avikampamāno, samo visesÄ«ti na tassa hoti.

849.

“Saccanti so brāhmaṇo kiṃ vadeyya, musāti vā so vivadetha kena;

Yasmiṃ samaṃ visamaṃ vāpi natthi, sa kena vādaṃ paá¹­isaṃyujeyya.

850.

“Okaṃ pahāya aniketasārÄ« (aniketasāri), gāme akubbaṃ muni santhavāni [sandhavāni (ka.)];

Kāmehi ritto apurekkharāno, kathaṃ na viggayha janena kayirā.

851.

“Yehi vivitto vicareyya loke, na tāni uggayha vadeyya nāgo;

Jalambujaṃ [Elambujaṃ (sÄ«. syā.)] kaṇḍakaṃ vārijaṃ yathā, jalena paṅkena canÅ«palittaṃ;

Evaṃ munÄ« santivādo agiddho, kāme ca loke ca anÅ«palitto.

852.

“Na vedagÅ« diá¹­á¹­hiyāyako [Na vedagÅ« diá¹­á¹­hiyā (ka. sÄ«. syā. pÄ«.)] na mutiyā, sa mānameti na hi tammayo so;

Na kammunā nopi sutena neyyo, anÅ«panÄ«to (anupanÄ«to) sa nivesanesu.

853.

“Saññāvirattassa na santi ganthā, paññāvimuttassa na santi mohā;

Saññañca diá¹­á¹­hiñca ye aggahesuṃ, te ghaá¹­á¹­ayantā [ghaá¹­á¹­amānā (syā. ka.)] vicaranti loke”ti.

Māgaṇḍiyasuttaṃ navamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

10. Purābhedasuttaṃ

854.

“KathaṃdassÄ« kathaṃsÄ«lo, upasantoti vuccati;

Taṃ me gotama pabrÅ«hi, pucchito uttamaṃ naraṃ”.

855.

(Iti Bhagavā

“VÄ«tataṇho purā bhedā, pubbamantamanissito (pubbantamanissito);

Vemajjhe nupasaṅkheyyo, tassa natthi purakkhataṃ (purekkhataṃ).

856.

“Akkodhano asantāsÄ«, avikatthÄ« akukkuco;

Mantabhāṇī [mantābhāṇī (syā. pÄ«.)] anuddhato, sa ve vācāyato muni.

857.

“Nirāsatti anāgate, atÄ«taṃ nānusocati;

VivekadassÄ« phassesu, diá¹­á¹­hÄ«su ca na nÄ«yati [niyyati (bahÅ«su)].

858.

“PatilÄ«no akuhako, apihālu amaccharÄ«;

Appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca no yuto.

859.

“Sātiyesu anassāvÄ«, atimāne ca no yuto;

Saṇho ca paá¹­ibhānavā [paá¹­ibhāṇavā (syā. pÄ«.)], na saddho na virajjati.

860.

“Lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca na (na ca) kuppati;

Aviruddho ca taṇhāya, rasesu nānugijjhati.

861.

“Upekkhako sadā sato, na loke maññate samaṃ;

Na visesÄ« na nÄ«ceyyo, tassa no santi ussadā.

862.

“Yassa nissayanā [nissayatā (sÄ«. syā. pÄ«.)] natthi, Ã±atvā dhammaṃ anissito;

Bhavāya vibhavāya vā, taṇhā yassa na vijjati.

863.

“Taṃ brÅ«mi upasantoti, kāmesu anapekkhinaṃ;

Ganthā tassa na vijjanti, atarÄ« (atāri) so visattikaṃ.

864.

“Na tassa puttā pasavo, khettaṃ vatthuñca vijjati;

Attā vāpi nirattā vā [attaṃ vāpi nirattaṃ vā (bahÅ«su)], na tasmiṃ upalabbhati.

865.

“Yena naṃ vajjuṃ (vajju) puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇā;

Taṃ tassa apurakkhataṃ (apurekkhatā), tasmā vādesu ne’jati.

866.

“VÄ«tagedho amaccharÄ«, na ussesu vadate muni;

Na samesu na omesu, kappaṃ neti akappiyo.

867.

“Yassa loke sakaṃ natthi, asatā ca na socati;

Dhammesu ca na gacchati, sa ve santoti vuccatÄ«”ti.

Purābhedasuttaṃ dasamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

11. Kalahavivādasuttaṃ

868.

“KutopahÅ«tā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā ca;

Mānātimānā sahapesuṇā ca, kutopahÅ«tā te tadiṅgha brÅ«hi”.

869.

“PiyappahÅ«tā kalahā vivādā,

Paridevasokā sahamaccharā ca;

Mānātimānā sahapesuṇā ca,

Maccherayuttā kalahā vivādā;

Vivādajātesu ca pesuṇāni”.

870.

Piyā su [piyānu (syā.), piyassu (ka.)] lokasmiṃ kutonidānā, ye cāpi [ye vāpi (sÄ«. syā. pÄ«.)] lobhā vicaranti loke;

Āsā ca niá¹­á¹­hā ca kutonidānā, ye samparāyāya narassa honti”.

871.

“Chandānidānāni (Chandanidānāni) piyāni loke, ye cāpi lobhā vicaranti loke;

Āsā ca niá¹­á¹­hā ca itonidānā, ye samparāyāya narassa honti”.

872.

“Chando nu lokasmiṃ kutonidāno, vinicchayā cāpi [vāpi (sÄ«. syā. pÄ«.)] kutopahÅ«tā;

Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, ye vāpi dhammā samaṇena vuttā”.

873.

“Sātaṃ asātanti yamāhu loke, tamÅ«panissāya pahoti chando;

RÅ«pesu disvā vibhavaṃ bhavañca, vinicchayaṃ kubbati [kurute (bahÅ«su)] jantu loke.

874.

“Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, etepi dhammā dvayameva sante;

KathaṃkathÄ« Ã±Äá¹‡apathāya sikkhe, Ã±atvā pavuttā samaṇena dhammā”.

875.

“Sātaṃ asātañca kutonidānā, kismiṃ asante na bhavanti hete;

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ me pabrÅ«hi yatonidānaṃ”.

876.

“Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ, phasse asante na bhavanti hete;

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ te pabrÅ«mi itonidānaṃ”.

877.

“Phasso nu lokasmi (lokasmiṃ) kutonidāno, pariggahā cāpi kutopahÅ«tā;

Kismiṃ asante na mamattamatthi, kismiṃ vibhÅ«te na phusanti phassā”.

878.

“Nāmañca rÅ«pañca paá¹­icca phasso, icchānidānāni pariggahāni;

Icchāya’santyā na mamattamatthi, rÅ«pe vibhÅ«te na phusanti phassā”.

879.

“Kathaṃ sametassa vibhoti rÅ«paṃ, sukhaṃ dukhañcāpi [dukhaṃ vāpi (sÄ«. syā.)] kathaṃ vibhoti;

Etaṃ me pabrÅ«hi (brÅ«hi) yathā vibhoti, taṃ jāniyāmāti [jānissāmāti (sÄ«. ka.)] (jānissāma iti) me mano ahu”.

880.

“Na saññasaññī na visaññasaññī, nopi asaññī na vibhÅ«tasaññī;

Evaṃ sametassa vibhoti rÅ«paṃ, saññānidānā hi papañcasaṅkhā”.

881.

“Yaṃ taṃ apucchimha akittayÄ« no,

Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brÅ«hi;

Ettāvataggaṃ nu [no (sÄ«. syā.)] vadanti heke,

Yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

Udāhu aññampi vadanti etto.

882.

“Ettāvataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

Tesaṃ paneke samayaṃ vadanti, anupādisese kusalā vadānā.

883.

“Ete ca Ã±atvā upanissitāti, Ã±atvā munÄ« nissaye so vimaṃsÄ«;

Ñatvā vimutto na vivādameti, bhavābhavāya na sameti dhÄ«ro”ti.

Kalahavivādasuttaṃ ekādasamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

12. CūḷabyÅ«hasuttaṃ [CūḷaviyÅ«hasuttaṃ (sÄ«. syā. niddesa)]

884.

Sakaṃ sakaṃ diá¹­á¹­hiparibbasānā, viggayha nānā kusalā vadanti;

Yo evaṃ jānāti sa vedi dhammaṃ, idaṃ paá¹­ikkosa’makevalÄ« so.

885.

Evampi viggayha vivādayanti, bālo paro akkusaloti [akusaloti (sÄ«. syā. pÄ«.)] cāhu;

Sacco nu vādo katamo imesaṃ, sabbeva hÄ«me kusalā vadānā.

886.

Parassa ce dhammamanānujānaṃ, bālomako [bālo mago (sÄ«. syā. ka.)] hoti nihÄ«napañño;

Sabbeva bālā sunihÄ«napaññā, sabbevime diá¹­á¹­hiparibbasānā.

887.

Sandiá¹­á¹­hiyā ceva na vÄ«vadātā, saṃsuddhapaññā kusalā mutÄ«mā;

Na tesaṃ koci parihÄ«napañño [kocipi nihÄ«napañño (sÄ«. syā. ka.)], diá¹­á¹­hÄ« hi tesampi tathā samattā.

888.

Na vāhametaṃ (cāhametaṃ) tathiyanti [tathivanti (syā. ka.)] brÅ«mi, yamāhu bālā mithu aññamaññaṃ;

Sakaṃ sakaṃ diá¹­á¹­himakaṃsu saccaṃ, tasmā hi bāloti paraṃ dahanti.

889.

Yamāhu saccaṃ tathiyanti eke, tamāhu aññe [aññepi (syā.), aññe ca (?)] tucchaṃ musāti;

Evampi vigayha (viggayha) vivādayanti, kasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.

890.

Ekañhi saccaṃ na dutÄ«yamatthi (dutiyamatthi), yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ;

Nānā te [nānāto (ka.)] saccāni sayaṃ thunanti, tasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.

891.

Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalā vadānā;

Saccāni sutāni bahÅ«ni nānā, udāhu te takkamanussaranti.

892.

Na heva saccāni bahÅ«ni nānā, aññatra saññāya niccāni loke;

Takkañca diá¹­á¹­hÄ«su pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhu.

893.

Diá¹­á¹­he sute sÄ«lavate mute vā, ete ca nissāya vimānadassÄ«;

Vinicchaye á¹­hatvā pahassamāno, bālo paro akkusaloti cāha.

894.

Yeneva bāloti paraṃ dahāti, tenātumānaṃ kusaloti cāha;

Sayamattanā so kusalo vadāno (kusalāvadāno), aññaṃ vimāneti tadeva pāva.

895.

Atisāradiá¹­á¹­hiyāva (Atisāradiá¹­á¹­hiyā) so samatto, mānena matto paripuṇṇamānÄ«;

Sayameva sāmaṃ manasābhisitto, diá¹­á¹­hÄ« hi sā tassa tathā samattā.

896.

Parassa ce hi vacasā nihÄ«no, tumo sahā hoti nihÄ«napañño;

Atha ce sayaṃ vedagÅ« hoti dhÄ«ro, na koci bālo samaṇesu atthi.

897.

Aññaṃ ito yābhivadanti dhammaṃ, aparaddhā suddhimakevalÄ« te [suddhimakevalÄ«no (sÄ«.)];

Evampi titthyā puthuso vadanti, sandiá¹­á¹­hirāgena hi tebhirattā [tyābhirattā (syā. ka.)].

898.

Idheva suddhi (suddhiṃ) iti vādayanti, nāññesu dhammesu visuddhimāhu;

Evampi titthyā puthuso niviá¹­á¹­hā, sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā.

899.

Sakāyane vāpi (cāpi) daḷhaṃ vadāno, kamettha bāloti paraṃ daheyya;

Sayameva so medhagamāvaheyya [medhakaṃ Ävaheyya (sÄ«. pÄ«.)] (medhagaṃ āvaheyya), paraṃ vadaṃ bālamasuddhidhammaṃ.

900.

Vinicchaye á¹­hatvā sayaṃ pamāya, uddhaṃ sa [uddaṃ so (sÄ«. syā. pÄ«.)] (uddhaṃ so) lokasmiṃ vivādameti;

Hitvāna sabbāni vinicchayāni, na medhagaṃ kubbati (kurute) jantu loketi.

CūḷabyÅ«hasuttaṃ dvādasamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

13. MahābyÅ«hasuttaṃ (MahāvyÅ«hasuttaṃ)

901.

Ye kecime (keci’me?) diá¹­á¹­hiparibbasānā, idameva saccanti vivādayanti [vivādiyanti (sÄ«. pÄ«.)];

Sabbeva te nindamanvānayanti, atho pasaṃsampi labhanti tattha.

902.

Appañhi etaṃ na alaṃ samāya, duve vivādassa phalāni brÅ«mi;

Etampi (Evampi) disvā na vivādayetha, khemābhipassaṃ avivādabhÅ«miṃ.

903.

Yā kācimā sammutiyo puthujjā, sabbā’va etā na upeti vidvā;

AnÅ«payo so upayaṃ kimeyya, diá¹­á¹­he sute khantimakubbamāno.

904.

SÄ«luttamā saññamenāhu suddhiṃ, vataṃ samādāya upaá¹­á¹­hitāse;

Idh’eva sikkhema athassa suddhiṃ, bhavÅ«panÄ«tā kusalā vadānā.

905.

Sace cuto sÄ«lavatato hoti, pavedhatÄ« [sa vedhati (sÄ«. pÄ«.)] kamma (kammaṃ) virādhayitvā;

PajappatÄ« patthayatÄ« ca suddhiṃ (Sa jappati patthayatÄ«dha suddhi?), satthāva hÄ«no pavasaṃ gharamhā. (The second half of this line is unclear and not supported by any of the parallels.)

906.

SÄ«labbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ, kammañca sāvajjanavajjametaṃ;

Suddhiṃ asuddhinti apatthayāno, virato care santimanuggahāya.

907.

TamÅ«panissāya jigucchitaṃ vā, athavāpi diá¹­á¹­haṃ va sutaṃ mutaṃ vā;

Uddhaṃsarā suddhimanutthunanti, avÄ«tataṇhā se bhavābhavesu.

908.

Patthayamānassa hi jappitāni, pavedhitaṃ vāpi pakappitesu;

CutÅ«papāto idha yassa natthi, sa kena vedheyya kuhiṃva jappe [kuhiñci jappe (sÄ«. syā. ka.), kuhiṃ pajappe (pÄ«.) niddeso passitabbo] (kuhiñca jappe).

909.

Yamāhu dhammaṃ paramanti eke, tameva hÄ«nanti panāhu aññe;

Sacco nu vādo katamo imesaṃ, sabbeva hÄ«me (hi me) kusalā vadānā.

910.

Sakañhi dhammaṃ paripuṇṇamāhu, aññassa dhammaṃ pana hÄ«namāhu;

Evampi viggayha vivādayanti, sakaṃ sakaṃ sammutimāhu saccaṃ.

911.

Parassa ce vambhayitena hÄ«no, na koci dhammesu visesi assa;

PuthÅ« hi aññassa vadanti dhammaṃ, nihÄ«nato samhi daḷhaṃ vadānā.

912.

SaddhammapÅ«jāpi (Sadhammapujā ca) nesaṃ (panā) tatheva, yathā pasaṃsanti sakāyanāni;

Sabbeva vādā [sabbe pavādā (syā.)] tathiyā [tathivā (sabbattha)] bhaveyyuṃ, suddhÄ« hi nesaṃ (tesaṃ) paccattameva.

913.

Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi, dhammesu niccheyya samuggahÄ«taṃ;

Tasmā vivādāni upātivatto, na hi seá¹­á¹­hato passati dhammamaññaṃ.

914.

Jānāmi passāmi tatheva etaṃ, diá¹­á¹­hiyā eke paccenti suddhiṃ;

Addakkhi ce kiñhi (kimhi? BJT reads: kimbhi.) tumassa tena, atisitvā aññena vadanti suddhiṃ.

915.

Passaṃ naro dakkhati [dakkhiti (sÄ«.)] nāmarÅ«paṃ, disvāna vā Ã±assati tānimeva;

Kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā, na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.

916.

NivissavādÄ« na hi subbināyo, pakappitaṃ diá¹­á¹­hi purekkharāno;

Yaṃ nissito tattha subhaṃ vadāno, suddhiṃ vado tattha tathaddasā so.

917.

Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā [saṅkhaṃ (sÄ«. syā. pÄ«.)], na diá¹­á¹­hisārÄ« napi Ã±Äá¹‡abandhu;

Ñatvā ca so sammutiyo [sammatiyo (syā.)] puthujjā, upekkhatÄ« uggahaṇanti maññe.

918.

Vissajja ganthāni munÄ«dha loke, vivādajātesu na vaggasārÄ«;

Santo asantesu upekkhako so, anuggaho uggahaṇanti maññe (uggaṇhantimaññe).

919.

Pubbāsave hitvā nave akubbaṃ, na chandagÅ« nopi nivissavādÄ«;

Sa vippamutto diá¹­á¹­higatehi dhÄ«ro, na limpati [na lippati (sÄ«. pÄ«.)] loke anattagarahÄ«.

920.

Sa sabbadhammesu visenibhÅ«to, yaṃ kiñci diá¹­á¹­haṃ va sutaṃ mutaṃ vā;

Sa pannabhāro muni vippamutto (vippayutto), na kappiyo nÅ«parato na patthiyoti.

MahābyÅ«hasuttaṃ terasamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

14. Tuvaá¹­akasuttaṃ

921.

“Pucchāmi taṃ Ädiccabandhu [ādiccabandhuṃ (sÄ«. syā.)], vivekaṃ santipadañca mahesi (mahesiṃ);

Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu, anupādiyāno lokasmiṃ kiñci”.

922.

(Iti Bhagavā)

“MÅ«laṃ papañcasaṅkhāya,

Mantā asmÄ«ti sabbamuparundhe [sabbamuparuddhe (syā. pÄ«. ka.)];

Yā kāci taṇhā ajjhattaṃ,

Tāsaṃ vinayā [vinayāya (?)] sadā sato sikkhe.

923.

“Yaṃ kiñci dhammamabhijaññā, ajjhattaṃ athavāpi bahiddhā;

Na tena thāmaṃ [mānaṃ (sÄ«. ka.)] kubbetha, na hi sā nibbuti sataṃ vuttā.

924.

“Seyyo na tena maññeyya, nÄ«ceyyo athavāpi sarikkho;

Phuá¹­á¹­ho [puá¹­á¹­ho (sÄ«. syā. ka.)] anekarÅ«pehi, nātumānaṃ vikappayaṃ tiá¹­á¹­he.

925.

“Ajjhattamevupasame (Ajjhattameva upasame), na aññato bhikkhu santimeseyya;

Ajjhattaṃ upasantassa, natthi attā kuto nirattā vā.

926.

“Majjhe yathā samuddassa, Å«mi no jāyatÄ« (jāyati) á¹­hito hoti;

Evaṃ á¹­hito anejassa, ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci”.

927.

“AkittayÄ« vivaá¹­acakkhu, sakkhidhammaṃ parissayavinayaṃ;

Paá¹­ipadaṃ vadehi bhaddante, pātimokkhaṃ athavāpi samādhiṃ”.

928.

“CakkhÅ«hi neva lolassa, gāmakathāya Ävaraye (āvareyya) sotaṃ;

Rase ca nānugijjheyya, na ca mamāyetha kiñci lokasmiṃ.

929.

“Phassena yadā phuá¹­á¹­hassa, paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci;

Bhavañca nābhijappeyya, bheravesu ca na sampavedheyya.

930.

“Annānamatho pānānaṃ, khādanÄ«yānaṃ athopi vatthānaṃ;

Laddhā na sannidhiṃ kayirā, na ca parittase tāni alabhamāno.

931.

“JhāyÄ« na pādalola’ssa, virame kukkuccā nappamajjeyya;

Athāsanesu sayanesu, appasaddesu bhikkhu vihareyya.

932.

“Niddaṃ na bahulÄ«kareyya, jāgariyaṃ bhajeyya ÄtāpÄ«;

Tandiṃ māyaṃ hassaṃ (bhassaṃ) khiḍḍaṃ, methunaṃ vippajahe savibhÅ«saṃ.

933.

“Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ, no vidahe athopi nakkhattaṃ;

Virutañca gabbhakaraṇaṃ, tikicchaṃ māmako na seveyya.

934.

“Nindāya nappavedheyya, na uṇṇameyya pasaṃsito bhikkhu;

Lobhaṃ saha macchariyena, kodhaṃ pesuṇiyañca panudeyya.

935.

“Kayavikkaye na tiá¹­á¹­heyya, upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci;

Gāme ca nābhisajjeyya, lābhakamyā janaṃ na lapayeyya (lapeyya).

936.

“Na ca katthitā (katthiko) siyā bhikkhu, na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya;

Pāgabbhiyaṃ na sikkheyya, kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyya.

937.

“Mosavajje na nÄ«yetha, sampajāno saá¹­hāni na kayirā;

Atha jÄ«vitena paññāya, sÄ«labbatena nāññamatimaññe.

938.

“Sutvā rusito bahuṃ vācaṃ, samaṇānaṃ vā puthujanānaṃ [puthuvacanānaṃ (sÄ«. syā. pÄ«.)];

Pharusena ne na paá¹­ivajjā, na hi santo paá¹­isenikaronti (paá¹­iseniṃ karonti).

939.

“Etañca dhammamaññāya, vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe;

SantÄ«ti nibbutiṃ Ã±atvā, sāsane gotamassa na pamajjeyya (nappamajjeyya).

940.

“AbhibhÅ« hi so anabhibhÅ«to, sakkhidhammamanÄ«tihamadassÄ« (Sakkhidhammaṃ anÄ«tihamadassÄ«);

Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, appamatto sadā namassamanusikkhe”ti.

Tuvaá¹­akasuttaṃ cuddasamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

15. Attadaṇḍasuttaṃ

941.

“Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha medhagaṃ;

Saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā.

942.

“Phandamānaṃ pajaṃ disvā, macche appodake yathā;

Aññamaññehi byāruddhe (vyāruddhe), disvā maṃ bhayamāvisi.

943.

“Samantamasāro loko, disā sabbā sameritā;

Icchaṃ (Icchā) bhavanamattano, nāddasāsiṃ anositaṃ.

944.

“Osānetveva byāruddhe (vyāruddhe), disvā me aratÄ« ahu;

Athettha sallamaddakkhiṃ (sallaṃ addakkhiṃ), duddasaṃ hadayanissitaṃ.

945.

“Yena sallena otiṇṇo, disā sabbā vidhāvati;

Tameva sallamabbuyha (sallaṃ abbuyha), na dhāvati na sÄ«dati.

946.

“Tattha sikkhānugÄ«yanti [sikkhānukiriyanti (ka.)], yāni loke gadhitāni (gathitāni);

Na tesu pasuto siyā, nibbijjha sabbaso kāme;

Sikkhe nibbānamattano.

947.

“Sacco siyā appagabbho, amāyo rittapesuṇo;

Akkodhano lobhapāpaṃ, vevicchaṃ vitare muni.

948.

“Niddaṃ tandiṃ sahe thÄ«naṃ, pamādena na saṃvase;

Atimāne na tiá¹­á¹­heyya, nibbānamanaso naro.

949.

“Mosavajje na nÄ«yetha, rÅ«pe snehaṃ na kubbaye;

Mānañca parijāneyya, sāhasā virato care.

950.

“Purāṇaṃ nābhinandeyya, nave khantiṃ na kubbaye;

Hiyyamāne na soceyya, Äkāsaṃ na sito siyā.

951.

“Gedhaṃ brÅ«mi mahoghoti, Äjavaṃ brÅ«mi jappanaṃ;

Ārammaṇaṃ pakappanaṃ, kāmapaṅko duraccayo.

952.

“Saccā avokkamma [avokkamaṃ (niddesa)] muni, thale tiá¹­á¹­hati brāhmaṇo;

Sabbaṃ so [sabbaso (syā. ka.)] paá¹­inissajja, sa ve santoti vuccati.

953.

“Sa ve vidvā sa vedagÅ«, Ã±atvā dhammaṃ anissito;

Sammā so loke iriyāno, na pihetÄ«dha kassaci.

954.

“Yodha kāme accatari, saṅgaṃ loke duraccayaṃ;

Na so socati nājjheti, chinnasoto abandhano.

955.

“Yaṃ pubbe taṃ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṃ;

Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi.

956.

“Sabbaso nāmarÅ«pasmiṃ, yassa natthi mamāyitaṃ;

Asatā ca na socati, sa ve loke na jÄ«yati.

957.

“Yassa natthi idaṃ meti, paresaṃ vāpi kiñcanaṃ;

Mamattaṃ so asaṃvindaṃ, natthi meti na socati.

958.

“Aniá¹­á¹­hurÄ« ananugiddho, anejo sabbadhÄ« samo;

Tamānisaṃsaṃ pabrÅ«mi, pucchito avikampinaṃ.

959.

“Anejassa vijānato, natthi kāci nisaṅkhati [nisaṅkhiti (sÄ«. pÄ«.)].

Virato so viyārabbhā (viyārambhā), khemaṃ passati sabbadhi.

960.

“Na samesu na omesu, na ussesu vadate muni;

Santo so vÄ«tamaccharo (vitamacchero), nādeti na nirassatÄ«”ti.

Attadaṇḍasuttaṃ pannarasamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

16. Sāriputtasuttaṃ

961.

(Iccāyasmā Sāriputto)

“Na me diá¹­á¹­ho ito pubbe,

Na suto uda kassaci;

Evaṃ vagguvado satthā,

Tusitā gaṇimāgato.

962.

“Sadevakassa lokassa, yathā dissati cakkhumā;

Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā, ekova ratimajjhagā.

963.

“Taṃ buddhaṃ asitaṃ tādiṃ, akuhaṃ gaṇimāgataṃ;

BahÅ«namidha baddhānaṃ, atthi pañhena Ägamaṃ.

964.

“Bhikkhuno vijigucchato, bhajato rittamāsanaṃ;

RukkhamÅ«laṃ susānaṃ vā, pabbatānaṃ guhāsu vā.

965.

“Uccāvacesu sayanesu, kÄ«vanto tattha bheravā;

Yehi bhikkhu na vedheyya, nigghose sayanāsane.

966.

“KatÄ« parissayā loke, gacchato agataṃ disaṃ;

Ye bhikkhu abhisambhave, pantamhi sayanāsane.

967.

“Kyāssa byappathayo (vyappathayo) assu, kyāssassu (kyāssu) idha gocarā;

Kāni sÄ«labbatānāssu, pahitattassa bhikkhuno.

968.

“Kaṃ so sikkhaṃ samādāya, ekodi nipako sato;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano”.

969.

(Sāriputtāti Bhagavā)

“Vijigucchamānassa yadidaṃ phāsu,

Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ce;

Sambodhikāmassa yathānudhammaṃ,

Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ.

970.

“Pañcannaṃ dhÄ«ro bhayānaṃ na bhāye, bhikkhu sato sapariyantacārÄ« (sappariyantacāriṃ);

Ḍaṃsādhipātānaṃ sarÄ«sapānaṃ, manussaphassānaṃ catuppadānaṃ.

971.

“Paradhammikānampi na santaseyya, disvāpi tesaṃ bahubheravāni;

Athāparāni abhisambhaveyya, parissayāni kusalānu esÄ«.

972.

“Ātaṅkaphassena khudāya phuá¹­á¹­ho, sÄ«taṃ atuṇhaṃ [accuṇhaṃ (sÄ«. syā.)] adhivāsayeyya;

So tehi phuá¹­á¹­ho bahudhā anoko, vÄ«riyaṃ (viriyaṃ) parakkamma daḷhaṃ kareyya.

973.

“Theyyaṃ na kāre [na kareyya (sÄ«. syā. ka.)] na musā bhaṇeyya, mettāya phasse tasathāvarāni;

Yadāvilattaṃ manaso vijaññā, kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya.

974.

“Kodhātimānassa (Kodhādimānassa? Kodhādhimānassa?) vasaṃ na gacche, mÅ«lampi tesaṃ palikhañña tiá¹­á¹­he;

Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā, addhā bhavanto abhisambhaveyya.

975.

“Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapÄ«ti, vikkhambhaye (vikkhambheyya) tāni parissayāni;

Aratiṃ sahetha sayanamhi pante, caturo sahetha paridevadhamme.

976.

“KiṃsÅ« (Kiṃsu) asissāmi kuvaṃ vā [kudha vā (ka.), kutha vā (niddesa)] asissaṃ, dukkhaṃ vata settha kvajja sessaṃ;

Ete vitakke paridevaneyye, vinayetha sekho aniketacārÄ« (aniketasārÄ«).

977.

“Annañca laddhā vasanañca kāle, mattaṃ so jaññā idha tosanatthaṃ;

So tesu gutto yatacāri gāme, rusitopi vācaṃ pharusaṃ na vajjā.

978.

“Okkhittacakkhu na ca pādalolo, jhānānuyutto bahujāgarassa;

Upekkhamārabbha samāhitatto, takkāsayaṃ kukkucciyÅ«pachinde (kukkuccañcupachinde).

979.

“Cudito vacÄ«bhi (vacÄ«hi) satimābhinande, sabrahmacārÄ«su khilaṃ pabhinde;

Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ, janavādadhammāya na cetayeyya.

980.

“Athāparaṃ pañca rajāni loke, yesaṃ satÄ«mā vinayāya sikkhe;

RÅ«pesu saddesu atho rasesu, gandhesu phassesu sahetha rāgaṃ.

981.

“Etesu dhammesu vineyya chandaṃ, bhikkhu satimā suvimuttacitto;

Kālena so sammā dhammaṃ parivÄ«maṃsamāno (parivÄ«maṃsamāno),

EkodibhÅ«to vihane tamaṃ so”ti.

Sāriputtasuttaṃ soḷasamaṃ niá¹­á¹­hitaṃ.

Aá¹­á¹­hakavaggo catuttho


(some more clarification on notes)

  1. I used the Pāli Tipiá¹­aka website's version (found here: https://tipitaka.sutta.org/). The use the Burmese as their base and supply some variants from Thai, Lankan, Cambodian, and PTS. But they don't do BJT, which has some significant differences from all others, so I cross-checked with the BJT found at http://metta.lk/, too. 
  2. Bhante's recitation diverges from the Burmese quite often. Any divergence I found at all is highlighted in red. At times, Bhante's reading would be found among one of the variants given alongside the Burmese version, sometimes not. If it was, I would just highlight whichever of the variants it was among those given. (You can see there which version it was: sya, si, etc.)  
  3. If it was not to be found there, I would check the BJT. In those cases, it was most often the BJT reading Bhante was doing.
  4. But there were also times when his reading would be one of the variants given by the publishers of the BJT and not the BJT version itself. And often those variants might not have been listed by the publishers of the Burmese. 
  5. Finally, there were a few times, not many but some, when what I heard Bhante read was not found anywhere among any of the versions. Thus, there is no way to tell in those cases where Bhante's reading is unattested anywhere whether his is a legitimate reading or simply a mistake: a misreading or a mispronunciation. Or perhaps another variation which is simply not found among those listed
  6. In any case, in all of these instances (#s 3, 4, and 5 above), you'll see that I simply wrote the word in myself bracketed with parentheses without listing which version it came. So, I said this chart I sent you was not quite academically rigorous enough.